Gadu gadiem esmu klusējis un rijis savus patstāvīgos zaudējumus Valsts un Pašvaldību uzņēmumu iepirkumos, nespējot konkurēt ar negodprātīgiem tirgus spēlētājiem, kuri izmanto sistēmu padarot par ķīlniekiem Pasūtītājus.
Mazai atkāpei. Pārstāvu uzņēmumu, kurš darbojas SMS pakalpojumu sniegšanas nozarē. Nodrošinam tehnoloģiju, lai uzņēmumi un organizācijas varētu sūtīt SMS paziņojumus saviem klientiem. Mūsdienās ļoti izplatītas ir dažādu verifikācijas kodu, paroļu, paziņojumu, atgādinājumu, joprojām arī reklāmas ziņu sūtīšana izmantojot SMS. Pasaulē ik dienas tiek nosūtītas ap 10 miljardiem šādu servisa īsziņu un šo īsziņu apkalpošanu nodrošina SMS pakalpojumu sniedzēji, saukti arī par SMS agregatoriem. Tie ir uzņēmumi, kuri ir starpposms starp Mobilo operatoru un klientu (uzņēmumu), kurš vēlas sūtīt saviem klientiem SMS.
Pasaulē ir vairāki tūkstoši šādu SMS pakalpojumu sniedzēju, Latvijā daži. Latvijas tirgus ir sadalīts starp:
SIA CSC Telecom
SIA SMS Solutions (iepriekš zināmi arī kā SIA CDR un SIA Esteria)
SIA Sales.lv
SIA T2R, kuru pārstāvu es.
Šie arī ir uzņēmumi, kuri regulāri startē Valsts un Pašvaldību uzņēmumu ieprikumos Latvijā. Un te sākas tā likumos iestrādātā nelaime (un ne jau tikai digitālo pakalpojumu iepirkumu sakarā). Izvēles kritērijs vienmēr ir viens: „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ar viszemāko cenu”. Reizēm kāds jurists pacenšas un ieliek arī kādu kvalitātes kritēriju, bet kopumā lielāko īpatsvaru no lēmuma, ar kuru pretendentu slēgt līgumu, nosaka piedāvātā zemākā cena.
Ja Tu pērc žogu, vai maizi, vai betonu – tas ir izmērāms, apskatāms, tam ir krāsa, sastāvs, kaut kādas produkta īpašības, kalpošanas termiņš utml. SMS ir kaut kas konkrēts, un tai pašā laikā arī ļoti nekonkrēts produkts. Ja pērc žogu – tad vari aizbraukt pārbaudīt – vai žogu atveda, uzlika, cik tas ir augsts, garš, vai krāsa ir īstā, stabiņi salikti pareizos attālumos. Bet kā izmērīt un noteikt kvalitāti 50 000 SMS izsūtīšanai, kuras tiek piegādātas uz 50 000 tālruņiem visās Latvijas malās?
Kā darbojas SMS pakalpojumu bizness. SMS pakalpojumu sniedzējs nevar pats nosūtīt īsziņas. Tam tiek izmantoti Mobilo Operatoru (Latvijā – LMT, Tele2, Bite) pieslēgumi. SMS piegādes ceļš vienmēr ir:
 |  |  |  |
| Uzņēmums | SMS Pakalpojumu sniedzējs | Mobilais Operators | Gala klients |
SMS pakalpojumu sniedzējs iepērk SMS no Mobiliem Operatoriem un pārdod tās tālāk tirgū uzņēmumiem, kuriem nepieciešams šāds serviss. Vairumtirdzniecība – Mazumtirdzniecība. Un, jāsaka, Latvijā SMS industrija ir pietiekami labi sakārtota, iepirkumu cenas visiem pakalpojumu sniedzējiem ir vienādas, tās nedaudz atšķiras pa Operatoriem, bet visi pakalpojumu sniedzēji iepērk SMS par vienādu cenu.
Vidējais uzcenojums, apkalpojot lielus klientus (50000 – 100000 sms mēnesī un vairāk), ir 5-8% robežās. Katram pakalpojumu sniedzējam ir vajadzīga SMS apstrādes platforma, programmētāji, serveri, klienta atbalsta specialisti utt. Šīs izmaksas tiek segtas no šī uzcenojuma.
Un tagad atpakaļ pie raksta tēmas. Latvijā gadā ir 8-10 nozīmīgi (apjomīgi) Valsts un Pašvalību iepirkumi musu industrijā. Tie ir līgumi par 100 000 – 1 500 000 SMS piegādi mēnesī. Nereti jāiesniedz dokumentu pakete ar desmitiem dokumentu, jābūt pieredzei, jānodrošina funkcionalitāte uz n-tajām lapām, nedrīkst būt nodokļu maksājumu kavējumi utt utjp. Tikko notikušajā Latvijas Valsts un Radio Televīzijas Centra iepirkumā nolikums sarakstīts uz 47 lapām. Bet tas, kas beigās izšķir rezultatu, ir viens vienīgs teikums – „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ar viszemāko cenu”.
Kā šo situāciju izmanto negodprātīgi pakalpojumu sniedzēji? Ciniski iesniedzot cenu zem pašizmaksas. Pēdējo 4 gadu laikā visos Valsts un Pašvaldību uzņēmumu konkursos ir uzvarējusi cena, kas ir 2-10% zem iepirkuma cenas. Arī tikko pieminētajā Latvijas Valsts un Radio Televīzijas Centra iepirkumā uzvarēja cena, kas ir 2,5% zem pašizmaksas.
Tālak par interesantāko. Ko pakalpojumu sniedzējs tālāk dara ar šādu līgumu? Nu ne jau piemaksā no savas kabatas par līguma apkalpošanu. Daļa no SMS plūsmas vienkārši netiek piegādāta, bet lai Pasūtītājam viss liktos skaisti, tehniski tiek uzrādīta veiksmigi piegādātas SMS atskaite. Vienkārši. Ciniski. Zaglīgi.
Ja pieņemam, ka pakalpojuma sniedzējam jānopelna 5% un konkurss uzvarēts ar -2,5% zem iepirkuma cenas, ar garantiju saku, ka 7% no SMS netiek piegādāts. Iepirkuma konkursa rīkotājs iedodot līgumu šādam pakalpojumu sniedzējam un pēc tam sūtot, teiksim, 100 000 SMS mēnesī, pretī saņem, labākajā gadījumā, 93000 SMS piegādi un 7000 SMS vienkārši netiek piegādātas. Industrijā to sauc par „šķaidīšanu”. Protams, serverī tiek uzrādīta 100% vai 99,8% piegāde, lai viss būtu it kā tīri un skaisti.
Protams, gadās, ka “atšķaida” ne tos numurus, un SMS nesaņem kāds no Pasūtītāja vadības, vai vienkārši tiek saņemta sūdzība no klientiem, kuri ir gaidījuši SMS. Tad ar standarta frāzi “es nodevu kolēģīšiem, lai apskatās, iespējams kāda tehniska ķibelīte” šo situāciju nogludina. Uz dienu vai divām “šķaidīšanu” izslēdz, un kad emocijas pierimušas turpina visu tāpat, nesniedzot pakalpojumu pilnā apmērā.
Varētu šķist, nu kas tad tur, kaut kādas esmeskas. Kaut ko piegādā, kaut kas atnāk, kaut kas nē. Tomēr šeit iet runa par komunikāciju starp valsti un sabiedrību. Daži no šiem līgumiem paredz komunikāciju krīzes situācijās, instrukciju nodošanu, informēšanu. Jūs saprotat, par ko es runāju. Bet konstanti, jau gadiem, vismaz 7% sabiedrības (lai gan realitātē, redzot šo piegādātāju peļņas rādītājus, tas cipars varētu būt vēl krietni skarbāks) šo komunikāciju konstanti nesaņem.
Esmu pēdējo 2 gadu laiku runājis laikam ar visiem lielākajiem Valsts un Pašvaldību pasūtītājiem, kuri ir ķīlnieki starp Iepirkumu likumu, konkursu un līgumu ar “šķaidītāju kantori”, no kura viņi netiek ārā. Un nākamo konkursu, kur atkal uzvar tas pats piegādātājs, ar cenu zem iepirkuma.
Risinājums? Īstermiņā iestrādāt arī pakalpojuma kvalitātes kritērijus konkursu nolikumos, kontroles mehānismus līguma izpildes laikā un soda naudas par pakalpojuma nesniegšanu pilnā apmērā. Tas ir vienkāršāk nekā šķiet. Varu padalīties ar idejām un pieredzi no citām valstīm. Ilgtermiņā valstiski domāt ne tikai par īsziņu konkursiem. Viss šis stāsts ir arī citās nozarēs, ar pamestiem līgumiem, pusiesāktiem puspabeigtiem objektiem, konkursiem konkursa galā, sadārdzinājumiem no viena uz otru līgumu. Jo uzvar zemākā cena, bet kvalitatīvs pakalpojums reti kad ir nopērkams par zemāko cenu tirgū.
Mēs (T2R) varam uzvarēt Facebook SMS konkursu Ēģiptē, kur drošības un kvalitātes prasības ir kādas 30 reizes augstākas, bet notiek godīga konkurence ar cenu pret kvalitāti. Vienlaikus nevaram izpildīt gandrīz nevienu Valsts pasūtījumu tepat mūsu mājas tirgū.
Nobeigumā sveicu Latvijas Valsts un Radio Televīzijas centru ar kārtējo “veiksmīgi” noorganizēto konkursu.
Sveicieni arī Latvenergo, kuri šobrīd gatavo SMS iepirkuma konkursa dokumentus.
Turpāmakajiem iepirkumu organizētajiem, pirms iepirkuma procedūras sākšanas, iesākām izmantot nesen pieņemto Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma redakciju:
22.pants
2. daļa – apspriede ar dalībniekiem,
3. daļa – ekspertu konsultācijas.
Mārtiņš Labāns, Uzņēmējs, SIA T2R (www.text2reach.com) dibinātājs un valdes loceklis.
